|
| Maijs | | 13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
 |
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
|
| 27 |
| 28 |
| 29 |
| 30 |
| 31 |
|
|
|
|
| Jūnijs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
| 2 |
|
| 3 |
| 4 |
| 5 |
| 6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
|
| 10 |
| 11 |
| 12 |
| 13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
|
| 17 |
| 18 |
| 19 |
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
|
|
|
| Viesi - 146 |
| Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
Rādīt karti
Apraksts Ventspils pilsētas ģerbonis – viens no senākajiem Latvijas pilsētu heraldiskajiem simboliem. Tā pamatelementi veidojušies Livonijas periodā (13.-16.gs.) un mazmainītā veidā saglabājušies līdz pat mūsdienām.
Senais heraldiskais simbols spilgti apliecina Latvijas un Ventspils piederību pie viduslaiku Eiropas kultūras areāla.
Ģerboņa oficiālais heraldiskais apraksts: Purpura laukā ar sudraba tīklojumu sudraba medību rags ar zelta iemuti, stīpu un apmali, virs tā zelta ķetnu krusts.
Ventspils ģerboņa attīstības sākumi saistāmi ar 14.gs. – tīklotā (damascētā) laukā novietots medību rags ar ķetnu krustu – Livonijas ordeņa simbolu, kas simbolizēja Ventspili kā ordeņa valstī ietilpstošu pilsētu – redzami jau kādam 1369.g. sastādītam dokumentam pievienotā vaska zīmogā. Maz mainītā veidā šie elementi turpina vizuāli reprezentēt Ventspili arī turpmākajos gadsimtos.
1925.g. Ventspils ģerboni oficiāli apstiprina Latvijas valsts prezidents. Tā apraksts un zīmējums veidots, balstoties uz vēsturisko pilsētas heraldisko simbolu. Pēc 1940.g. šo Ventspils pašapliecināšanās zīmi neizmanto.
Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tās teritorijas apbūves sākumu saista ar Livonijas ordeņa pils uzcelšanu, kura pirmoreiz vēstures dokumentos pieminēta 1290. gadā.
Kopš 1369. gada zināms pilsētas zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības netieši pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils ir pazīstama kā ostas pilsēta, tā kļūst par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības – Hanzas locekli.
Pirmais Ventspils ekonomiskais uzplaukums saistīts ar Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642-1682), kad pilsēta ir pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils hercoga kuģi dodas uz hercogistes kolonijām – Gambiju un Tobago salu.
Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodeg, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā iet bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. 1795. gadā hercogisti iekļauj Krievijas impērijas sastāvā.
19. gs. vidū sāk atdzīvoties ostas darbība, atsāk darbību kuģubūvētava. Kopš 1870. gada Ventspilī darbojas jūrskola.
19. gs. beigās Krievija nolemj izbūvēt Ventspilī modernu ostu, vienlaicīgi izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils no vietēja mēroga ostas pārvēršas par nozīmīgu Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzītostu. Ostas darbība šajā laikā pārceļas galvenokārt uz Ventas upes labo krastu. Strauji izaug arī visa pilsēta – iedzīvotāju skaits no 7 000 1897. gadā pieaug līdz 29 000 1913. gadā.
Pilsētas uzplaukumu pārtrauc pirmais pasaules karš. Karadarbības ietekmē iedzīvotāju skaits pilsētā samazinās gandrīz divkārt. Latvijas valsts neatkarības laikā (1919-1940) Ventspils osta nespēj sasniegt pirmskara kravu apgrozījuma līmeni.
1939. gadā Ventspilī sāk būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. Tās daļas ienāk Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas – PSRS līgumu. 1940. g. Latvijas okupācija un aneksija PSRS sastāvā ventspilniekus skar tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. 1940. gadā tiek nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 2. pasaules kara, represiju un emigrācijas rezultātā iedzīvotāju sastāvs un skaits ir stipri mainījies. Tomēr arī pēc Otrā pasaules kara Ventspils sekmīgi turpina attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. Nozīmīgi Ventspilij ir sešdesmitie un septiņdesmitie gadi, kad Ventspils kļūst par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.
Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991.g.) noris ievērojamas politiskās un ekonomiskās izmaiņas, un vērojama strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Šajā laikā Ventspils pakāpeniski ieņem aizvien nozīmīgāku vietu Latvijas pilsētu vidū: strauji mainās pilsētvide, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali
|
 |
| Dienvidu mols |
| Moli būvēti 1905. gadā pēc ostas inženiera M. Šistovska projekta. 2001.gadā atklāja piebrauktuvi Dienvidu molam, kur izveidota labiekārtota pastaigu promenāde ar skatu platformu pie pašas bākas._ |
 |
| Piemineklis Krišjānim Valdemāram |
| Atrodas Ventmalā netālu no Livonijas ordeņa pils. Autors M.Polis. Skulptūra atlieta bronzā Vācijā. Tā "novēro" Ventspils ostas darbību, kā arī katru kuģi, kas pa jūras vārtiem iepeld Ventspils_ |
|
|
 |
| Dzirnavu laukums |
| Šajā vietā ilgus gadus ir bijušas pilsētas vējdzirnavas. Tagad laukuma centrā ir ierīkota strūklaka, kas iebūvēta oriģinālā dzirnakmenī. Laukumā, kopā ar savdabīgiem apstādījumiem, ir_ |
 |
| Ventspils evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Šī ir pirmā mūra baznīca, kas celta ārpus pils (līdz 1834. gadam dievkalpojumi notika pils kapelā). Luterāņu dievnams Ventspilī būvēts smagnējās ampīra formās un atbilst svarīgas_ |
|
|
 |
| Nabagu iela |
| Šīs ielas nosaukums radies pateicoties nespējnieku namam, kas šeit pastāvējis kopš 1567.gada, kad šeit dibināja hospitāli, un līdz pat 1935.gadam, kad nespējnieku namu uzturēja Vācu draudze._ |
 |
| Puķu pulkstenis |
| Pulksteņa diametrs - 5 metri, tam ir stundu, minūšu un sekunžu rādītāji. Vasarā pulksteņa pamatnē iestāda ap 2500 puķu stādu, bet ziemā to rotā salizturīgi augi un īpašs apgaismojums._ |
|
 |
|
 |
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Pēdējie 10 komentāri
#3 Guna — 15.05.2009, 23:36
Esmu sajūsmā par Ventspili.Biju tur ekskursijā 5 reizes un vienmēr atradu ko jaunu un vienmer jauki atpūtos.Biju kempingā,viesnīcā,viesu mājā-visur jauka uzņemšana.Iesaku visiem,kas nav bijuši noteikti aizbraukt-nenožēlosiet.Steidzieties,kamēr krīzē viss nesabrūk,steidzieties kamēr ir skaisti.
Tieši agrāk vietējie nelepojās ar savu pilsētu. Lepojas tagad, kad Ventspils ir skaistākā Latvijas pilsēta! Tiesa gan, arī te ir savi mīnusi un tomēr šī pilsēta ir ļoti, ļoti skaista!
Biju pirms dažiem gadiem. Nepatika. Nez kā tagad, bet agrāk vietējie ļoti lepojas ar savu pilsētu. Tagad varbūt labāk.
|
|
 |
| Ventspils Jūras vārti |
 |
|
|
Ir ko teikt par šo teritoriju / apdzīvoto vietu? (3)
