|
| Maijs | | 13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
 |
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
|
| 27 |
| 28 |
| 29 |
| 30 |
| 31 |
|
|
|
|
| Jūnijs |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 |
| 2 |
|
| 3 |
| 4 |
| 5 |
| 6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
|
| 10 |
| 11 |
| 12 |
| 13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
|
| 17 |
| 18 |
| 19 |
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
|
|
|
| Viesi - 316 |
| Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
Rādīt karti
Apraksts Valmiera pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu.
1214.gadā to pakļāva vācu krustneši. Rīgas bīskaps par pārvaldnieku šeit iecēla no Pleskavas padzīto kņazu Vladimiru (ar viņa vārdu saistīta Valmieras nosaukuma izcelsme). Kaut gan Valmieru 13.gs. ieguva bīskaps, vēlāk to pakļāva Livonijas ordenis, kas 1224. gadā šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi minēta hronikās, bet 14.gs. tā kļuva par Hanzas savienības locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību. 14.-16. gs. te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces.
Lielu ļaunumu pilsētai nodarīja 1624.-1625. gada mēra epidēmija, kā arī postošie kari. Livonijas kara laikā 1577.gadā Valmieru aplenca krievu karaspēks. Hercoga Magnusa ļaudis, kuru valdnieks bija cara Ivana Bargā radinieks, izgāja pie krieviem, ap 70 cilvēku sakapāja gabalos, pili un pilsētu izpostīja, izedzīvotājus aizveda gūstā. Polijas - Zviedrijas kara liakā 1622.gadā Valmierā kā uzvarētājs ienāca Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs. Zviedru laikos pilsēta piedzīvoja savu uzplaukumu. Taču jau 100 gadus vēlāk, Ziemeļu kara laikā 1702. gadā pilsētu nopostīja B.Šeremetjeva karaspēks. 1729. gadā ģenerālienes Hallartes vadībā Valmierā nodibinājās pirmā brāļu draudze Latvijā. Hallarte uzcēla lūgšanu namu un skolotāju semināru.
No 1783. gada Valmiera bija apriņķa pilsēta. ŠOdien Valmiera ir Vidzemes lielākā pilsēta. Tā atrodas vairāku nozīmīgu lielceļu krustojumā tikai 100 km attālumā no Latvijas Republikas galvaspilsētas Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas. Valmieru divās daļās sadala viena no skaistākajām Latvijas upēm – Gauja. Netālu no Valmieras atrodas Zilais kalns, kas ir augstākais kalns Latvijas ziemeļu daļā, kā arī Burtnieku ezers, kas ir viens no skaistākajiem un teiksmainākajiem ezeriem Latvijā. |
 |
| Valmieras Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca |
|
 |
| Valmieras drāmas teātris |
| Uzcelts kādreizējā Tērbatas bastiona vietā. Dramatiskā kopa Valmierā darbojas kopš 1872.g., 1885. gadā Valmieras Latviešu biedrība (dibināta 1882.g.) uzcēla teātra ēku,_ |
|
|
 |
| Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca |
| Celta 1283.g., pamatā saglabājusi savu viduslaiku izskatu. Baznīcā atrodas 15.–16.gs. ievērojamu pilsētnieku kapu plāksnes, ērģeles (1886.g.), kanceles un ērģeļu luktu gleznojumi (1730.g.),_ |
 |
| Bijušais dzelzceļa tilts pāri Gaujai |
| Tērauda konstrukcijas bijušais dzelzceļa tilts pāri Gaujai, būvets 1912. gadā. Tagad gajēju tilts Jaunās Smilšu ielas galā. |
|
|
 |
| Karātavu kalns |
| Senākie nosaukumi: Runtiņkalns, Zvirgdu kalns. Viduslaikos - sapulču un tirgus vieta. Kopš XIV gadsimta vidus – Karātavu kalns. Tur apbedīti 1919. gada 22.decembrī šeit nonāvētie 11 Valmieras_ |
 |
| Skulptūra "Valmieras puikas" |
| Tēlniece - T.Munkēvica, piemineklis uzstādīts 1981.g pie muzeja. Skulptūrā attēloti novadnieka Pāvila Rozīša romāna "Valmieras puikas" literārie varoņi.Šobrīd skulptūra_ |
|
 |
|
 |
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Pēdējie 10 komentāri
Skaista pilsēta.
Vērts apskatīt Sv. Simaņa luterisko baznīcu
|
|
|
|
Ir ko teikt par šo teritoriju / apdzīvoto vietu? (1)
