Rūjienas Svētā Bērtuļa luterāņu baznīca

1263.gadā celt sāktās katoļu kapelas mūžs ir bijis piedzīvojumiem bagāts, domā, ka sākotnēji bijusi neliela koka baznīciņa. 15.gs baznīca paplašināta un 16.gs jau ir ziņas par mūra baznīcu. Polijas – Zviedrijas kara laikā (1600. – 1629.g.) no baznīcas palikuši tikai mūri un 1637.gadā tā atkal atjaunota. Lielajā Ziemeļu karā (1700. – 1721.g.) baznīcu atkal izposta un mācītāju Verneru Šnē krievi sagūsta un 1707.gadā viņš Pleskavā nomirst. 1743.gadā baznīca atkal atjaunota. Strādājuši zviedru tautības meistari. 1820.gadā uzbūvēts koka zvanu tornis. 1785.gadā Rūjienas draudzē sākās Bergmaņu laiki, kad draudzi vadīja četru paaudžu mācītāji Bergmaņi – Gustavs (1785.-1814.g.), Benjamins (1824.-1842.g.), Rihards (1842.-1878.g.) un Eduards (1878.-1889.g.). Tagad baznīca, kurā sprediķojis arī 30-to gadu leģenda - mācītājs Roberts Slokenbergs, atjaunota un 1993.gadā iesvētīta.