Apraksts
1804. gadā Engures draudzē kalpošanu uzsāka J. P. Brandts (1776. – 1835.), kurš apglabāts Engures kapos. 1853. gadā tika uzstādīts Brandta piemineklis. (No 1987. gada piemineklis ir valsts nozīmes). Tas ir ļoti interesants, jo veidots kaļķakmenī kā masīvs, rievots ozola stumbrs, pār kuru noliekusies sērojoša sieviete. Brandts ir arī “ Engures hronikas “ autors un vēstures materiālu glabātājs, tāpēc engurnieki viņu uzskata par savējo un dēvē par veco Stenderu. Brandts ir uzrakstījis daudz rakstu “Latviešu Avīzēm”, daudz tulkojis no vācu valodas. Pret mazizglītotajiem draudzes locekļiem J. P. Brandts neizturējies kā pret mazvērtīgiem, otršķirīgiem cilvēkiem.
Brandta tēvs Gothards Kristofs Brandts 1781. gadā bijis Engures, Dzirciema un Mērsraga luteriskās draudzes mācītājs. Līdz 18 gadu vecumam viņš pats skoloja savu dēlu Johannu Pēteri, kurš pēc tam izglītību ieguva Jelgavas Academia Petrina un Virtenbergas universitātē. 1790. gadā Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons apstiprināja jauno teologu par adjutantu tēva vadītajās draudzēs, bet pēc tēva nāves ( 1790. gada 6. jūlijā) dēls izpildīja visus mācītāja pienākumus.