|
|
 |
 |
| Pēterlauku vējdzirnavas |
| 1860.-1870.g. Arhitekta F.Šmita vadībā uzceltas holandiešu tipa vējdzirnavas - vienas no vislabāk mehanizētajām dzirnavām Latvijā, kas darbojās pat līdz 1950.gadam. Pāris gadus_ |
 |
| Skata tornis Ložmetējkalnā |
| I Pasaules kara Ziemassvētku kauju vieta ar skatu torni, no kura paveras plaša Babītes pagasta un Jelgavas rajona mežu panorāma. Ložmetējkalna apkārtnē ir ļoti daudz brāļu kapu un piemiņas_ |
 |
| Lielvircavas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Vecākā mūra baznīca Jelgavas rajonā, celta 1595. g. Baznīca stipri postīta 2. pasaules kara laikā , saglabātā mākslas vērtības 20. gs. 70. gados pārvestas uz Rundāles pils muzeju. 2002. g._ |
 |
| Lielā liepu aleja |
| 2,5 metru garumā. |
 |
| Zaļās draudzes (Zaļenieku) evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmā baznīca pēc hercoga D. Ketlera rīkojuma būvēta ap 1571. g. katoļu kapelas vietā. Pašreizējā mūra baznīca celta no 1824. līda 1872. g. Baznīcā P. K. Hermaņa būvētas ēreģeles_ |
 |
| Ziemassvētku kauju muzejs „Mangaļi” |
| Latvijas Kara muzejam kopš 2004.gada ir izveidota filiāle „Ziemassvētku kauju muzejs”, kas atrodas Jelgavas rajona Valgundes pagasta „Mangaļu” mājās. Pašlaik filiāles_ |
 |
| Ziemassvētku kauju vietas - Ložmetējkalns |
| Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā. Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās_ |
|
