Kurzemes Reģions

Iedzīvotāju skaits: 321700 (2000)
Platība: 2110000
Mājas lapa: www.kurzeme.lv
Apraksts

Talsu rajonā atrastas pirmatnējo mednieku un zvejnieku apmetnes (3.–2.gt. p.m.ē.). 1.gt. p.m.ē. Kurzemi apdzīvoja galvenokārt kurši un daļēji lībieši (ziemeļu daļā). Tagad pēdējie lībieši dzīvo galvenokārt Mazirbē. Līdz 13.gs. pastāvēja lieli valstiskie veidojumi – vistālāk uz ziemeļiem atradusies Vrindava (vēlākā Vanēmija), ap Ventas lejteci atradās Vērtava (Vendava), Ventas vidusteces kreisajā krastā – Bandava. Apmēram tagadējā Liepājas rajona rietumu daļu aizņēma Piemare (Piejūra), bet uz dienvidiem no tās bija Duvzare. Tagadējās Lietuvas teritorijā atradās valstiņas Meguva, Ceklis, Pilsāts u.c.

1048.gadā pirmo baznīcu Kurzemē uzbūvēja dāņi, 1158.gadā šeit apmetās vācu tirgotāji. 13.gs. beigās Kursu iekaroja vācu feodāļi un uzcēla mūra pilis Kuldīgā, Aizputē, Grobiņā, Alsungā, Ventspilī, Dundagā, Kandavā, Embūtē u.c. 1234.gadā tika dibināta Kurzemes bīskapija. Pamatiedzīvotāji bija spiesti maksāt nodevas un pieņemt kristīgo ticību. 1267.gadā beidzās kuršu pretošanās un Kurzeme tika iekļauta Livonijas valstu konfederācijā. Pēc Livonijas sabrukšanas Livonijas kara laikā 1561.gadā Kurzeme iekļāvās Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1795.gadā hercogisti pievienoja Krievijai un tā kļuva par Kurzemes guberņu.

Kopš 1919.gada Kurzeme ietilpst Latvijas teritorijā, kas 1940.–1991.g. bija PSRS sastāvdaļa. Ļoti smagi Kurzeme cieta abos pasaules karos. Otrajā pasaules karā ilgstoša kara darbība notika dienvidu daļā. 1944.–1945.g. vācu karaspēka grupa tika bloķēta tā sauktajā “Kurzemes cietoksnī” (“Kurzemes katlā”).
 

1048.gadā dāņu ieceļotāji uzbūvēja Kurzemē pirmo baznīcu, bet 1158.gadā šeit apmetās vācu tirgotāji. Līdz XIII gds. pastāvēja lieli valstiskie veidojumi – vistālāk uz ziemeļiem atradusies Vrindava (vēlākā Vanēmija), ap Ventas lejteci atradās Vērtava (Vendava), Ventas vidusteces kreisajā krastā – Bandava. Apmēram tagadējā Liepājas rajona rietumu daļu aizņēma Piemare (Piejūra), bet uz dienvidiem no tās bija Duvzare. Tagadējās Lietuvas teritorijā atradās valstiņas Meguva, Ceklis, Pilsāts u.c.

XIII gds. beigās Kursu iekaroja vācu feodāļi un uzcēla mūra pilis Kuldīgā, Aizputē, Grobiņā, Alsungā, Ventspilī, Dundagā, Kandavā un Embūtē. 1234.gadā tika dibināta Kurzemes bīskapija. Pamatiedzīvotāji bija spiesti maksāt nodevas un pieņemt kristīgo ticību. 1267.gadā beidzās kuršu pretošanās un Kurzeme tika iekļauta Livonijas valstu konfederācijā.

Pēc Livonijas sabrukšanas Livonijas kara laikā 1561.gadā Kurzeme iekļāvās Kurzemes un Zemgales hercogistē. Tā ietvēra bijušās Livonijas ordeņa zemes Zemgalē un lielāko daļu Kurzemes (izņemot Kurzemes bīskapiju un līdz 1609.gadam arī Grobiņas un Liepājas novadu). Iedzīvotāju vairākums tajā bija latviešu zemnieki, bet vara piederēja vācu feodāļiem un birģeriem (pilntiesīgiem pilsētu iedzīvotājiem). Dzimtļaužu ekspluatācija robežojās ar verdzību. Pilsētas hercogistē bija nelielas, lielākās no tām – Jelgava, Kuldīga, Ventspils, vēlāk Liepāja. Hercoga rezidence atradās Jelgavas pilī. Administratīvi hercogiste bija iedalīta 4 virspilskunga tiesās – Jelgavas, Sēlpils, Tukuma un Kuldīgas tiesā, tās savukārt 8 pilskungu iecirkņos un draudzēs. Valdošā ticība bija luterānisms. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682) Kurzeme piedzīvoja nebijušu uzplaukumu, ekonomisku nozīmi ieguva arī manufaktūras. Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā darbojās kuģu būvētavas. Hercogiste ieguva kolonijas – Andreja salu un Tobago salu, no kurām ieplūda daudz svešzemju preču. Hercogistes ekonomiku iedragāja Zviedru–poļu karš (1655–660), pēc tā valstiņa vairs nespēja sasniegt iepriekšējo spožumu, bet pēc Jēkaba nāves rūpniecība un tirdzniecība panīka pavisam.

17.gs. hercogiste tika ierauta arī Krievijas–Polijas–Zviedrijas karā, bet 18.gs. – Ziemeļu karā (1700–1721), kura laikā stipri izpostīta. Pēc šī kara hercogiste nonāca Krievijas un Prūsijas ietekmē.

1795.gadā hercogisti pievienoja Krievijai un tā kļuva par Kurzemes guberņu.

Kopš 1919.gada Kurzeme ietilpst Latvijas teritorijā, kas 1940.–1991.g. bija PSRS sastāvdaļa.

Kurzemes teritorija cieta būtiskus postījumus abos pasaules karos. Otrajā pasaules karā ilgstoša kara darbība notika tās dienvidu daļā. 1944.–1945.g. vācu karaspēka grupa tika bloķēta tā sauktajā “Kurzemes cietoksnī” (“Kurzemes katlā”).

Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Objektu kategorijas šajā teritorijā
Aktīvā atpūta, sports 98
Apskate, ekskursijas 296
Daba 409
Ēdināšana 158
Iestādes, organizācijas 143
Izklaide 26
Kultūrvēsture 591
Naktsmītnes 471
Nauda 46
Pakalpojumi, resursi 39
Reliģija, kults 427
Satiksme, sakari 190
Skaistumam 15
Tirdzniecība 81
Transportam 46
Veselībai 117
Skatīt visus objektus teritorijā (Kurzemes Reģions)   
Apskates objekti
Memoriāls Liepājas ebrejiem – holokausta upuriem
Balgales evaņģēliski luteriskā baznīca
Baznīca celta 1809. gadā klasicisma stilā. Teritoriju ietver masīvs mūra žogs. Zeltītas čuguna margas (ap 1810) iežogo altāri. Ērģeles (K. Hermanis, 1860).  Zentenes muižas firstu Līvenu_
Tiguļu kalns (105m)
Pastāv uzskats, ka senatnē Talsos atradies kulta vietu komplekss, kas izvietots uz septiņiem pakalniem - Tiguļkalns ir viens no elementiem. Vēlākos gados (1883-1885), Tiguļkalnā_
Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīca
Ievērojamākais apskates objekts Alsungā. Celta 1567. gadā vēlīnās gotikas un baroka pārejas laikmetā. Katoļu cenrts luteriskā Kurzemē. Baznīca pabeigta 1623. gadā. 1882. gadā ir izveidots_
Šķēdes muiža
15.gs. vidus - muižas veidošanās sākums. 1461.gads - Livonijas ordeņa mestrs Johans fon Mendege parakstīja lēņu grāmatu, piešķirdams kādam Johanam Lēvem (Loewe) un tā mantiniekiem_
Rojas dižakmens
Jūrakmeņi ir ledāja atnestie lielie akmeņi jūrā, jūras krastā vai seno jūras krastu joslā. Viens no lielākajiem jūrakmeņiem atrodas Rojas akmeņainajā jūrmalā, Jomas ielas galā, jūras_
Bakūzes muiža
Bakūzes muiža ar parku ietilpst Vībiņu muižas parka (10,5 ha) teritorijā. 
Bakūzes muiža celta 19. gs. vidū (būvdarbi veikti ap 1867.g.) K. Dorothezenam. Muižas kungu mājā bijusi apaļa_