Valmiera

Vidzemes reģ.
Iedzīvotāju skaits: 27653
Mājas lapa: www.valmiera.lv
Apraksts

Valmiera pastāvējusi jau XI gadsimtā. Tā ietilpa seno latgaļu apdzīvotās Tālavas teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas gāja no Rīgas jūras līča augšup pa Gauju, sadaloties aiz Valmieras divos virzienos - uz Pleskavu, Novgorodu un Tērbatu.

1214.gadā to pakļāva vācu krustneši. Rīgas bīskaps par pārvaldnieku šeit iecēla no Pleskavas padzīto kņazu Vladimiru (ar viņa vārdu saistīta Valmieras nosaukuma izcelsme). Kaut gan Valmieru 13.gs. ieguva bīskaps, vēlāk to pakļāva Livonijas ordenis, kas 1224. gadā šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi minēta hronikās, bet 14.gs. tā kļuva par Hanzas savienības locekli. Izdevīgā atrašanās vieta seno tirdzniecības ceļu tuvumā veicināja pilsētas attīstību. 14.-16. gs. te sanāca vairākas landtāgu un pilsētu pārstāvju sapulces.

Lielu ļaunumu pilsētai nodarīja 1624.-1625. gada mēra epidēmija, kā arī postošie kari. Livonijas kara laikā 1577.gadā Valmieru aplenca krievu karaspēks. Hercoga Magnusa ļaudis, kuru valdnieks bija cara Ivana Bargā radinieks, izgāja pie krieviem, ap 70 cilvēku sakapāja gabalos, pili un pilsētu izpostīja, izedzīvotājus aizveda gūstā. Polijas - Zviedrijas kara liakā 1622.gadā Valmierā kā uzvarētājs ienāca Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs. Zviedru laikos pilsēta piedzīvoja savu uzplaukumu. Taču jau 100 gadus vēlāk, Ziemeļu kara laikā 1702. gadā pilsētu nopostīja B.Šeremetjeva karaspēks. 1729. gadā ģenerālienes Hallartes vadībā Valmierā nodibinājās pirmā brāļu draudze Latvijā. Hallarte uzcēla lūgšanu namu un skolotāju semināru.

No 1783. gada Valmiera bija apriņķa pilsēta. ŠOdien Valmiera ir Vidzemes lielākā pilsēta. Tā atrodas vairāku nozīmīgu lielceļu krustojumā tikai 100 km attālumā no Latvijas Republikas galvaspilsētas Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas. Valmieru divās daļās sadala viena no skaistākajām Latvijas upēm – Gauja. Netālu no Valmieras atrodas Zilais kalns, kas ir augstākais kalns Latvijas ziemeļu daļā, kā arī Burtnieku ezers, kas ir viens no skaistākajiem un teiksmainākajiem ezeriem Latvijā.

Pašvaldības
Valmieras pilsētas dome (Valmiera, Lāčplēša iela 2)
Šajā teritorijā / apdzīvotā vietā atrodas
Objektu kategorijas šajā teritorijā
Aktīvā atpūta, sports 7
Apskate, ekskursijas 18
Daba 6
Ēdināšana 28
Iestādes, organizācijas 7
Izklaide 6
Kultūrvēsture 5
Naktsmītnes 14
Nauda 7
Pakalpojumi, resursi 3
Reliģija, kults 6
Satiksme, sakari 6
Skaistumam 2
Tirdzniecība 15
Transportam 11
Veselībai 13
Skatīt visus objektus teritorijā (Valmiera)   
Apskates objekti
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca
Celta 1283.g., pamatā saglabājusi savu viduslaiku izskatu. Baznīcā atrodas 15.–16.gs. ievērojamu pilsētnieku kapu plāksnes, ērģeles (1886.g.), kanceles un ērģeļu luktu gleznojumi (1730.g.),_
Karātavu kalns
Senākie nosaukumi: Runtiņkalns, Zvirgdu kalns. Viduslaikos - sapulču un tirgus vieta. Kopš XIV gadsimta vidus – Karātavu kalns. Tur apbedīti 1919. gada 22.decembrī šeit nonāvētie 11 Valmieras_
Bijušais dzelzceļa tilts pāri Gaujai
Tērauda konstrukcijas bijušais dzelzceļa tilts pāri Gaujai, būvets 1912. gadā. Tagad gajēju tilts Jaunās Smilšu ielas galā.
Valmieras Stāvie krasti
10 - 15 m augsti un 80 m plati atsegumi, iespējams, ir augstākie un pilnīgākie Gaujas trešās virspalu terases atsegumi. Redzamas dažādas aluviālo nogulumu tekstūras
Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupas
 Ordeņa pilsdrupas (Bruņinieku iela 2) un pilsētas viduslaiku nocietinājuma paliekas pie Gaujas ir atgādinājums par Valmieras centru laikā no 13.gadsimta līdz mūsdienām. Valmiera nocietinājums_
Amatnieku namiņš
Celts 20. gs. 30 – tajos gados, arhitekts G.Lenāns. Viens no spilgtākajiem Art–deco arhitektūras stila paraugiem Latvijā.
Valmieras TIC