|
Ugunsdzēsēju tornītis |
20.gs. 20–30 gados neogotikas stilā celta ēka. Ticis izmantots kā ugunsdzēsēju depo. Tagad šeit atrodas maiznīcas “Ieva” tirgotava. |
|
Cēsu pils parks |
Skaists parks ar garām kāpņu kaskādēm un Jāņa dīķi ar saliņām uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo šajā pilskalnā 11.-13.gs. atradusies vendu koka pils. |
|
Skolas ēka |
Vecākā skolas ēka, celta 1786.gadā tagad kalpo kā dzīvojamais nams. |
|
Cesvaines pilskalns |
Cesvaines pilskalns atrodas muižas parkā, Sūlas upītes kreisajā krastā. 15m augstā pilskalna plakumā apglabāts bijušais muižas īpašnieks Ā.fon Vulfs. Saglabājies nostāsts, ka baronam ir_ |
|
Dzelzavas muižas pils un parks |
Dzelzavas muiža sākusi veidoties 18.gs. vidū, muižas pils celta 1767.gadā baroka stilā. Tā pārbūvēta 18.gs. beigās un 20.gs. sākumā, kad to atjaunoja pēc nodedzināšanas 1905.gada nemieros._ |
|
Āraišu ezerpils |
Āraišu ezerpils ir kļuvusi par populāru tūrisma vietu un savdabīgu Latvijas senvēstures vizualizāciju. Tas ir unikāls valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis: IX-X gs. seno latgaļu dzīvesvietas_ |
|
Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
Baznīca celta seno latgaļu pilskalnā, uz kura 1339.-1340. gadā Rīgas arhibīskaps uzcēla mūra pili ar apaļu torni stūrī. 1838. - 1843. gadā pēc pilsdrupu novākšanas uzcēla tagadējo_ |
|
|
|
Amatnieku namiņš |
Celts 20. gs. 30 – tajos gados, arhitekts G.Lenāns. Viens no spilgtākajiem Art–deco arhitektūras stila paraugiem Latvijā. |
|
Riekstu kalns |
Riekstu kalns uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu, jo 11.-13.gs šeit atradies vendu pilskalns. Tā augstums 18m, platums 50 x 20 metri. Latviešu Indriķa Livonijas hronikā teikts, ka 1206.gadā_ |
|
Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca |
Pareizticīgo baznīca starp Palasta ielu un PIls parku celta 18445.gadā bizantiešu stilā uz Sv.Katrīnas baznīcas drupām, izmantojot tās mūru akmeņus. Dievnamā pie altāra atrodas glezna_ |
|
Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca |
Cesvaines luterāņu baznīca ( 1879, P.M. Berči) celta gotiskā stilā, bet baznīcas sēta uzmūrēta 1883.gadā. Trīs baznīcas zvani izgatavoti Vācijā. Dievnams atjaunots divas reizes - 1929.gadā_ |
|
Rīgas ielas apbūve |
XIII gs. beigās Rīgas iela veidojās par pilsētas galveno ielu ar bagātīgu arhitektūru un vēsturi. Rīgas ielā aplūkojams vairākums Cēsu vēsturiski un arhitektoniski izcilāko namu. |
|
Gulbenes dzelzceļa stacija |
Arhitektoniski nozīmīgākā ēka dzelzceļa mezglā ir 1926.gadā pēc pazīstamā arhitekta, profesora Pētera Federa (1868 - 1936) projekta uzbūvētā Gulbenes dzelzceļa stacijas pasažieru ēka._ |
|
Skulptūra "Gulbji" |
Gulbenes centrā Gulbju parkā atrodams tēlnieka J.Zariņa veidotā skulptūra - gulbis un gulbēns, kas kļuvuši par sava veida pilsētas simboliku. |
|
|
|
Cēsu jaunā pils |
Jaunā pils ir Cēsu pilsmuižas muižnieka dzīvojamā ēka - divstāvu celtne ar mansarda jumtu. Uzcelta 1777.gada reizē ar Jaunās pils torni vecās pils vārtu nocietinājumu vietā. Pilī atrodas_ |
|
Cēsu Sv. Jāņa baznīca |
Baznīca celta 1283. - 1287. g. romānikas stilā kā trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853.gadā arhitekts P.Kampe un būvuzņēmējs M.Sārums sāk celt 65 m augsto torni. Baznīcas dienvidrietumu_ |
|
Uzvaras piemineklis |
Saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli. Pirmo reizi uzbūvēts 1924.gadā (pamatakmens likts 22.jūnijā, monuments atklāts 16.novembrī) kā viena no pirmām Latvijā Brīvības cīņās_ |
|
Grašu muižas pils |
Muižas pils celta ap 1784.gadu klasicisma stilā. Vēlāk tā pārbūvēt kā divstāvu kungu māja ar četru kolonnu portiku tās centrālajā daļā. No 1820.gada Grašu muiža piederāja muižnieku_ |
|
Āraišu vējdzirnavas |
XIX gs. vidū celtās holandiešu tipa vējdzirnavas. Dzirnavas celtas no apmesta laukakmeņu mūra, kura diametrs pie pamata ~11m, bet virsotnē ~6m. Celtnes augstums ~12m. Dzirnavas darbojušās_ |
|
Vecgulbenes muižas komplekss |
Vecgulbenes muižas komplekss veidojies viduslaiku nocietinātās pils tuvumā. Līdz mūsdienām saglabājies muižas apbūve, kas celta 19.-20.gs., kad muiža atradās barona G,Volfa īpašumā._ |
|
Salaca |
Upes garums - 95 km, baseina platība - 3570 km2. Vidējais caurplūdums grīvā: 31.3 m³/s, maks.184 m³/s, min.4.4 m³/s. Salacas krastos vairākās vietās ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram_ |
|