|
Grūbes dolomīta atsegums |
Vaidavas upei parvarot dolomītu kāpli, izveidojies divpakāpju ūdenskritums, ko uzskata par lielako Latvijā. Augšējās pakapes auhstums ir 1,5 m, apakšējās - 2,8 m (kopējais krituma augstums 4,3_ |
|
Raiskuma Sarkanās klintis |
Kraujas apakšējā daļā 200 m garumā atsegti 10 m augsti augšdevonu smilšakmeņi. Ieža virsma nelīdzena, izskalojama rievu izrobota un plaisu sašķelta; ir nelielas alas_ |
|
Dolomītu krauja |
Atseguma augstums - 7 metri, platums 150 m. Kopējais kraujas augstums ir 25 metri. Klintis veido Pļaviņu svītas dolomīti, kuri uzguļ Amatas svītas smilšmāliem, māliem, smilšakmeņiem. Vietām_ |
|
Kājiņu ala |
Ala atrodas ap 200 m no Amatas, ievērojami augstu virs tās krasta līnijas. Aatklāta 1986. gadā. Izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgajos smilšakmeņos. Alā senas zīmes. Ala atgādina_ |
|
Vanagu iezis |
Mežonīga, iežu nobrukumiem izrobota augsta krauja. To veido it kā divi klinšu stāvi, starp kuriem ir slīpa, kokiem apaugusi nogāze. Tieši upes krastā atsedzas līdz 15 m augstas klintis, kuru_ |
|
Baltā klints (Liepas iezis) |
Koši balta smilšakmeņu siena. Vietējie biežāk sauc par Ozolu iezi pēc netālo māju nosaukuma. Senielejas pamatkrasts, daļēji - vecas virspalu terases krauja. Krauja ir 14 m augsta, bet pati klints_ |
|
Līču - Laņģu klintis |
Līču klintīm piekļūt no augšas ir gandrīz neiespējami. Jāiet no apakšas, laužoties caur Gaujas palienes krūmājiem un vecupes dūksnāju. Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji_ |
|
|
|
Randatu klintis un Tilderu krauja |
Aptuveni 2 km lejpus Vizlas ietekas Gaujas labajā krastā paceļas Randatu klintis, bet kreisajā - Tilderu krauja. Ap 15 m augstos Randatu dolomīta atsegumus veido divas savdabīgas terases. Ainaviskā_ |
|
Ainavu krauja |
Amatas krastā, apm. 1 km no Kārļiem un 9 km no Cēsīm. Amatas labajā krastā, iepretim Kārļu zivjaudzētavai (bij., Kārļu muižas ūdensdzirnavām), starp Ainavu un Klintsleju mājām. 45 m augsta,_ |
|
Dzilnas iezis |
37 m ir kopējais kraujas augstums. Aktīvi sānerozijas procesi, noslīdeņi, nobrukumi, pirmatnīga ainava. Klintis turpina strauji pārveidot aktīvi sufozijas un sānu erozijas procesi - iezis atvirzās_ |
|
Kalnasmīdu avots |
Avots izplūst no dolomīta iežiem, veido ap 3 m platu, ap 0,25 m dziļu un ap 80 m garu upi. Kādreiz upe pieminēta literatūrā, to no jauna atradis G. Eniņš. Nedaudz lejpus avota ietekai_ |
|
Vizuļu iezis |
Līdz 30 m augstas, 150 m platas dolomīta klintis ar krītošiem avotiem, atsedzas Pļaviņu un Amatas svītas ieži. Kraujas augšdaļā Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas_ |
|
Grīviņu iezis |
Grīviņu iezis - arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums - 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā, 18 m augstā daļa ir 60 m gara, to_ |
|
Ānfabrikas klintis |
|
|
|
|
Vizlas lejteces dolomīta atsegumi |
Vizlas lejteces dolomīta atsegumi vērojami 1,2 km garā upes posmā no tilta pār Vizlu līdz tās ietekai Gaujā. Upes kritums šai posmā ir 10m/km, gar abiem upes krastiem redzami dolomīta klints_ |
|
Dambja iezis |
Kopējais kraujas augstums ir ap 30 m, taču paši atsegumi nav tik augsti. Vairāku simtu metru platumā atsedzas dolomīts kraujas augšmalā, šī atseguma lejasdaļā virs dolomīta smilšakmens vai_ |
|
Īļāku iezis |
Arī Iļāku, Īļaku iezis. Ap 100 m plata krauja ar 25 m kopējo augstumu, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti |
|
Stūķu iezis |
Ap 40 m augsta, 100 m plata krauja, kurā 15 m augstas aleirolīta un smilšakmens klintis, Gaujas un Amatas svītas. Nedaudz virs upes līmeņa paceļas sarkanu, mālainu Gaujas svītas aleirolītu slānis._ |
|
Zvārtes iezis |
No 60.- tajiem g. Saukts arī par Zvārtas iezi. Krāšņākais smilšakmeņu iezis Latvijā, lielisks skatu punkts. Sastāv no divām daļām - vertikālas klints un pakavveidīga nobrukuma, kura garums_ |
|
Lielā Ellīte |
Šo objektu grūti salīdzināt ar citiem Latvijas atsegumiem, jo tam ir neparasta forma. Te atrodas 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta. Objekts ir bijis_ |
|
Līgatnes Lustūzis |
|
|