| Lielais Kristaps | |
Vienreiz naktī pirms divpadsmitiem viens mazs puišelis lūdzies, lai viņu pārnes pāri. Kristaps nav gribējis, viņš tikai dienā gājis pāri Daugavai, nevis naktī. Bet puišelis ļoti lūdzies. Nu, ko lai dara! Nesīs ar. Nav jau liels vīrs, tāds puišelis vien ir. Bet, jo tālāk nes, jo smagāks paliek. Unstingri turas puišelis, ka nosviest viņu nevar. Ka nu Kristaps nācis vidū Daugavas, tā tur arī noslīcis. No tā laika cēlies izteiciens - kurš pirmo reizi uz Rīgu brauc, tam jāiet bučot Kristaps. Bijis jābučo Kristapa piemineklis, kas uzcelts Daugavas malā. |