“Tagad, gatavojot dabas aizsardzības plānu šai teritorijai, tas viss tiks paredzēts. Būs norādīts, kur drīkst kurt ugunskuru, kur ne. Būs izliktas zīmes teritorijā,” saka viņš.
29. un 30.augustā Sitas, Pededzes un Mugurves pļavu zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem notiks semināri par dabas aizsardzības plānojumu. Semināru norises vieta būs Stradu un Litenes pagastā.
Pēc N.Brīvības domām, turpmāk unikālās teritorijas saglabāšanai vajadzīgi kompleksi pasākumi - arī iedzīvotāju izglītošana un pastāvīga situācijas kontrole, organizējot reidus šajā apkārtnē.
N.Brīvība uzsver, ka Pededzes ieleja vēl glabā sevī daudz pārsteigumu. Šovasar Pededzes krastos viņš atradis četrus ozolus, kas atbilst dižkoka statusam, jo stumbra apkārtmērs ir pieci metri un vairāk.
“Viena koka stumbra apkārtmērs bija pieci metri, diviem - 5,30 metri un vienam - 5,50 metri. Vienai priedei līdz dižkoka statusam pietrūka astoņu centimetru,” stāsta N.Brīvība.
Viņš domā, ka šiem Pededzes ozoliem ir aptuveni 300 gadu. Latvijā ir aizliegts cirst kokus, kas sasnieguši dižkoku izmērus.
“Mēs vēl neesam novērtējuši, cik unikāla daba ir ap mums un ka tā ir jāsaudzē. Dabas liegumu zemju īpašnieki un apsaimniekotāji bieži ir nemierā ar to, ka šajās zemēs viņi nedrīkst cirst kokus un gūt naudu. Viņi vēl nav apzinājuši, ka daudz lielāks labums visiem būs, ja saglabāsim šo unikālo dabu. Par teritoriju kopšanu, pļaušanu varēs saņemt garantētu atlīdzību vairākus gadus. Turklāt šīs vietas piesaista tūristus, kas savās valstīs neko tādu vairs ieraudzīt nevar, jo meži ir iznīcināti,” saka N.Brīvība.
Pie Pededzes ir unikālas vietas, kur pļavās reti aug ozoli, taču tiem pa vidu ieauguši baltalkšņi, kas bojā ainavu un ir izcērtami.
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
